Aktuālākie notikumi

Rīgas domē būs skatāma mākslinieka Georgija Krutoja darbu izstāde.

Sestdien, 2018. gada 14. jūlijā plkst. 15.00 Rīgas domē (Rīgā, Rātslaukumā 1) tiks atklāta ukraiņu izcelsmes mākslinieka Georgija Krutoja gleznu un grafikas darbu izstāde. Apmeklētājiem tā būs pieejama veselu mēnesi - līdz 14. augustam.

Izstāde ir veltīta divām jubilejām - Ukraiņu kultūrizglītības biedrības "Dņipro" 30 darbības gadu jubilejai un mākslinieka 80 gadu jubilejai. Izstādes atklāšanā varēs ne tikai aplūkot G.Krutoja darbus darbus, bet arī dzirdēt mākslinieka atmiņas par savu dzīvesgājumu un biedrības veikumu šo gadu laikā.

Georgijs Krutojs - grāmatu noformētājs, grafiķis un gleznotājs. Dzimis 1938. gada 14. jūlijā Zaporožjē, Ukrainā. No 1961. gada līdz 1966. gadam mācījies Ivana Fedorova vārdā nosauktajā Ukraiņu poligrāfijas institūtā, apgūstot mākslinieka - grafiķa specialitāti. 1967. gadā G.Krutoju uzaicināja strādāt Latvijas Zinātņu akadēmijas izdevniecībā "Zinātne", jau gadu vēlāk viņš tajā kļuva par galveno mākslinieku.

33 darba gadu garumā mākslinieciski noformētas vairāk nekā tūkstotis grāmatu, galvenokārt - zinātniska satura grāmatas. Vairāki mākslinieka noformētie izdevumi atzinīgi novērtēti un apbalvoti konkursos Latvijā un aiz tās robežām. Ilgus gadus arī pats G.Krutojs piedalījies starptautisku konkursu žūrijas komisijās. Mākslinieka darbi bijuši izstādāti daudzās izstādēs Latvijā, padarīto darbu sarakstā - vairāk nekā desmit personālizstādes. Par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas zinātnes popularizēšanā 1997. gadā G.Krutojam tika piešķirta Latvijas goda pilsonība.

G.Krutojs no 1991. līdz 1998. gadam bija Ukraiņu kultūrizglītības biedrību "Dņipro" priekšsēdētājs. No 1992. gada līdz 2002. gadam reizi mēnesī vadīja Latvijas radio raidījumus "Dņepras viļņos" ukraiņu valodā. Pēc Rīgas Ukraiņu teātra izveidošanas G.Krutojs aktīvi iesaistījes tā darbā - spēlējis dažādas lomas lugās un veidojis dekorācijas izrādēm.

Mākslinieka Georgija Krutoja izstāde tiek rīkota projekta "Ukraiņu kultūrizglītības biedrības "Dņipro" darbības attīstība" ietvaros. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar biedrību "Latvijas Pilsoniskā Alianse" un Kultūras ministriju projekta "Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu pilsoniskās sabiedrības attīstības un starpkultūru dialoga jomā" ietvaros. Projekta finansējuma avots ir Latvijas Republikas valsts budžets.

Plašāka informācija:
Tālr. 28249805

Vidzemē iepazīs maskošanās tradīcijas dažādās tautās

Lai iepazīstinātu Vidzemes iedzīvotājus, īpaši bērnus un jauniešus, ar dažādu tautu kultūrām un tradīcijām, līdzīgo un atšķirīgo tajās, biedrība "Sadarbības platforma" līdz 2018. gada decembrim īstenos projektu "Maskošanās tradīcija dažādās tautās". Projekta mērķis ir sekmēt starpkultūru dialoga attīstību, veicināt katras tautas nacionālo identitātes un kultūras mantojuma saglabāšanu, vienlaikus sekmējot pilsonisko līdzdalību un piederību Latvijai. Aktivitātēs iesaistīsies pašvaldību iestādes, nevalstiskās organizācijas, kā arī visi interesenti.

Projekta gaitā notiks lekciju cikls "Apgūstam iemaņas", kurā ietvertas tēmas "Stāsti un stāstītprasme kā integrācijas līdzekļi" un "Kopīgais un atšķirīgais dažādu tautu ieražās". Lekciju ciklu apmeklēt aicināti Mazsalacas un apkārtējo novadu pārstāvji, lai pilnveidotu stāstītprasmes, saskarsmes un stāstu pielietošanas iemaņas dažādās dzīves situācijās. Ziemas vakaros visās tautās strādājot rokdarbus, gatavojoties svētkiem, tika stāstīti stāsti un teikas. Tāpat lekcijās dalībnieki iepazīs dažādu tautu kultūras mantojumu - nacionālo svētku un tradīciju īpatnības, lielu uzmanību pievēršot svinamām dienām, gadskārtu ieražām, ar tām saistītajai folklorai, ēdieniem.

Daudzpusīgs un krāšņs pasākums būs "Maskošanās tradīciju diena". Pasākuma dienā būs līdz šim nebijusi iespēja Mazsalacā viena pasākuma ietvaros iepazīt 4 dažādu tautu maskošanās tradīcijas - gan klausoties par tām stāstījumu, gan vērojot nelielus uzvedumus ar masku demonstrāciju, gan pašiem iepazīstot masku pielietojumu un izgatavošanu meistarklasēs.

Pasākumā apmeklētāji varēs iepazīt latviešu, slāvu, vācu un ukraiņu maskošanās tradīcijas, ziemas karnevālu, svētku sagaidīšanas un svinēšanas ieražas. Dienas pirmajā pusē noritēs meistarklases, kurās varēs apgūt latviešu un vācu masku veidošanas knifus, uzzināt galvenos masku veidus un tēlus, iepazīt no kādiem dabas materiāliem iespējams maskas izgatavot (audums, salmi, koka mizas, u.c.). Savukārt koncerta daļā būs apvienotas trīs lekcijas ar dziesmām un kopīgām rotaļām. "Maskošanās no Mārtiņiem līdz Meteņiem" atklās, kāpēc latvieši maskojās, kādas bija populārākās maskas, to izgatavošanu no dabas materiāliem, masku gājienu nozīmi. Lekcija "Karneval - Fasching - Fa?nacht" sniegs ieskatu Vācijas karnevālu laikā, ko dēvē par piekto gadalaiku, kā arī vācu karnevālu norisēs, masku gatavošanas un maskošanās tradīcijās. Varēs izzināt slāvu dažādās maskošanās tradīciju izpausmes no Ziemassvētku laika līdz Sviesta nedēļas pēdējai dienai un Meteņu pavadīšanai. Uzvedums "Verteps" ar tradīciju atspoguļojumu teatrālā veidā atklās krāšņu ukraiņu svētku norisi. Pasākumā piedalīsies Latvijas Vācu savienība, Rīgas Vācu kultūras biedrība, dziesmu ansamblis "Morgenrot", Dobeles Vācu kultūras biedrība, dziesmu ansamblis "Die Lustigen", Glūdas pagasta slāvu folkloras kopa "Slavjanočki", Latvijas ukraiņu biedrību apvienības ansambļu dalībnieki, Mazsalacas deju kopa "Magone", senioru vokālais ansamblis "Atbalss" un vokālās grupas "Ēra" jaunieši.

Kultūras mantojums ietver sevī garīgas un materiālas vērtības, kas nozīmīgas tautai, tās kultūras identitātei un sastāv no uzkrātu resursu kopuma, kas saņemti mantojumā no pagātnes un kas, neatkarīgi no piederības, indivīdu un sabiedrības uztverē tiek uzskatīti par vērtību, pārliecības, zināšanu, tradīciju atspoguļotājiem un paudējiem. Lai sekmētu saliedētas sabiedrības attīstību, nepieciešams cilvēkiem palīdzēt novērtēt vietējo un nacionālo kultūru kā izaugsmes resursu, stiprināt savas tautas un latviskās kultūras apziņu, veidot izpratni par atvērtu kultūras identitāti, kā arī apzināties savu lomu un atbildību Latvijas mantojuma, kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā un tālākattīstībā un nākotnes Latvijas veidošanā.

Projekts tiek īstenots ar LR Kultūras ministrijas un Valmieras novada fonda atbalstu.

Papildu informācijai:
Lauma Celma, T. 29822258
E. celma.lauma@gmail.com
http://www.sadarbibasplatforma.lv/
https://www.facebook.com/sadarbibasplatforma/
https://www.draugiem.lv/sadarbibasplatforma/
https://twitter.com/sadarbibasplatf

Top jauni Latvijas kultūras vēstniekiem veltīti raidījumi

Turpinot pirms diviem gadiem uzsākto darbu, arī šogad - no 15. marta līdz 15. jūnijam - tika intervēti, filmēti un fotografēti Latvijas kultūras vēstnieku kustības dalībnieki - sabiedriskās dzīves nerimstoši rosinātāji. Programmas "Latvijas kultūras vēstnieku ekspedīcija" 3. daļas ietvaros apciemoti vēl 8 Latvijas kultūras vēstnieki un 8 vēstnieku pieaicināti, aktīvi ļaudis. Par šiem ļaudīm, kas dzīvo un strādā tepat starp mums - Latvijas pilsētās un lauku ciemos, top četri jauni televīzijas raidījumi, papildinot jau izveidoto raidījumu ciklu.

Trešajā ekspedīcijā radošā komanda Glūdas pagastā tikās ar kultūras vēstnieci Olgu Rožko un Maigu Marcinkeviču, Ķekavā - ar kultūras vēstnieci Zīli Ozoliņu - Šneideri un Aigu Kuzminu, Siguldā - ar kultūras vēstnieci Ingu Krišāni un Māri Ansi Mitrevicu, Priekuļos - ar kultūras vēstnieci Ingu Cipi un Mārtiņu Jurciņu, Kauguru novadā - ar kultūras vēstnieci Līgu Merginu un Gundegu Lapiņu, Valkā - ar kultūras vēstnieku Aivaru Ikšeli un Marutu Stabulnieci, Viļānos - ar kultūras vēstnieci Intu Brenci un Marutu Latkovsku, Jēkabpilī - ar kultūras vēstnieci Ivetu Bērziņu un Ilonu Ķikauku. Gan pilsētās, gan mazos ciemos kultūras vēstnieki aicināja apmeklēt dažādus kultūras pasākumus, iepazīstinot ar kultūras norisēm un telpu arī ārpus Rīgas.

Ieskatam Olgas Rožko un Aigas Kuzminas portreti:

Latvijas kultūras vēstniece Olga Rožko jau gandrīz četrdesmit gadus ir skolotāja Jelgavas novada Glūdas pagasta Šķibes pamatskolā. O. Rožko pēc tautības ir ukrainiete un viņai ir tuvas slāvu tradīcijas. Savas zināšanas viņa vēlējās dot jauniešiem, tādēļ 2003. gadā uzrakstīja projektu, saņēma atbalstu un nodibināja slāvu folkloras kopu "Slavjanočki". Tajā aktīvi dzied, dejo, iet rotaļās vairāk nekā desmit dalībnieces. Folkloras kopā apvienojušās dažādas tautības - latvieši, krievi, ukraiņi, baltkrievi un poļi. Kopas vadītāja un aktivitāšu uzturētāja ir skolotāja Olga. Enerģiskās skolotājas ierosme bija arī savākt un apkopot sava pagasta tautasdziesmas. Iecerētais īstenojās, - tagad gan pati Olga, gan pagasta ļaudis var lepoties ar dziedamo grāmatu, kurā krievu, baltkrievu, ukraiņu un poļu valodā apkopotas tautas gara mantas un dziesmu notis. Olga Rožko aktīvi raksta projektus, vada tos. Papildu zināšanas apguvusi arī Latvijas kultūras vēstnieku nometnēs. Latvijai Olga Rožko novēl, lai kultūra vienotu dažādu tautību cilvēkus, lai ļaudis smaidītu, lai mūsu zeme attīstītos un pilnveidotos!

Latvijas kultūras vēstniece Zīle Ozoliņa - Šneidere no Ķekavas aicināja iepazīt Aigu Kuzminu. Aiga ir dzimusi un augusi Ķekavā - skaistais Pierīgas novads Daugavas tuvumā ir viņas un ģimenes mājvieta. Aiga Kuzmina ir aktīvs cilvēks. Pirms vairākiem gadiem, paņemot no patversmes suni, Aigas Kuzminas dzīves ritms mainījās. Staigājot pa apkārtnes laukiem un mežiem, Aiga sajuta, ka daba lūdz palīdzību, un apkārtne ir jāsakopj. Ne tikai Lielajās talkās reizi gadā! Aiga Kuzmina piedalījās Ķekavas novada fonda izsludinātajā projektu konkursā, kura mērķis bija veicināt iedzīvotāju grupu līdzdalību novada vides labiekārtošanā, dzīves telpas uzlabošanā un radošu iniciatīvu īstenošanā. Saņēma atbalstu un īstenoja savu oriģinālo ideju, kas palīdzētu uzturēt apkārtni tīru. Aiga Kuzmina interneta vietnē www.facebook.com atvērusi arī plašai sabiedrībai pieejamu lapu "Par tīru un sakoptu Ķekavu", kurā dalās ar idejām, lai arī pēc simts gadiem būtu zaļi meži un tīrs ūdens Daugavā! Latvijai un Ķekavai simtgadē viņa vēl vienotību, spēju ieklausīties un uzklausīt vienam otru!

"Latvijas kultūras vēstnieku ekspedīciju" gaitā jau tapuši 15 raidījumi "Latvijas kultūras vēstnieki", kurus demonstrēja televīzijas kanāls RIGATV24. Raidījumi pieejami arī interneta vietnē: http://play24.lv/birka/latvijas-kulturas-vestnieki.

Latvijā dzīvo ļoti daudz radošu, rosīgu cilvēku, ar kuriem varam lepoties, un ekspedīcija ir veids, kā viņus iepazīt tuvāk. Ar biedrības "Sadarbības platforma" iniciatīvu un Latvijas Nacionālā kultūras centra atbalstu stāsti par šiem izcilajiem, aktīvajiem, sirsnīgajiem cilvēkiem, tiek fiksēti un apkopoti, lai vēstītu plašākai sabiedrībai.

"Latvijas kultūras vēstnieki" ir neformāla kustība, kurā šobrīd iesaistījušies vairāk nekā 180 dalībnieki: dažādu vietējo kopienu kultūras līderi - ne tikai latvieši, bet arī mazākumtautību pārstāvji. Latvijas kultūras vēstnieki ir kultūras darbinieki, kultūras un mākslas izglītības iestāžu darbinieki, jauniešu kustību, nevalstisko organizāciju un māksliniecisko kolektīvu vadītāji no visas Latvijas. Tie nerimstoši veido sabiedrisko dzīvi un kultūras telpu, bet, galvenais, glabā un sargā kultūrvēsturisko mantojumu savā ciemā, pagastā, pilsētā, novadā, reģionā, ieauž krāsainus rakstus mūsdienu Latvijas kultūrvidē un nesavtīgi dalās ar savu pieredzi.

Papildu informācijai:
Lauma Celma, T. 29822258
E. celma.lauma@gmail.com
http://www.sadarbibasplatforma.lv/
https://www.facebook.com/sadarbibasplatforma/
https://www.draugiem.lv/sadarbibasplatforma/
https://twitter.com/sadarbibasplatf

Bērnus un jauniešus aicina piedalīties konkursā - festivālā "Mēs Latvijai 2018"

Konkursu - festivālu "Mēs Latvijai 2018", kurā piedalīties aicināti dažādu Latvijā dzīvojošo tautību bērni un jaunieši, jau trešo gadu rīko nevalstiskā organizācija - biedrība "Jaunatnes kultūras un estētiskās audzināšanas asociācija".

Konkurss - festivāls "Mēs Latvijai 2018" tiek rīkots ar mērķi lai veicinātu visu Rīgā un Latvijā dzīvojošo tautību bērnu un jauniešu starpkultūru komunikāciju, savas nacionālās identitātes kā Latvijas kopējās kultūru daudzveidības daļas apzināšanos un stiprinātu piederības sajūtu savai valstij - Latvijai.

Piedalīties aicināti bērnu un jauniešu kolektīvi vai individuāli jaunie mākslinieki vecumā no 8 līdz 25 gadiem, lai muzikālos, dejas vai teatrālos priekšnesumos iepazīstinātu ar savu nacionālo kultūru. Konkursā piedalīties tiek rosināti arī bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām.

Konkurss - festivāls tiks organizēts divās kārtās un noslēgsies ar laureātu apbalvošanu un dalībnieku sveikšanu 2018. gada 22. oktobrī VEF Kultūras pilī. Konkursa noslēguma koncertu apmeklēt varēs visi interesenti - gan rīdzinieki, gan Rīgas viesi.

Konkursa apraksts, noteikumi un pieteikuma anketa atrodami projekta "Mēs Latvijai" www.facebook.com/MesLatvijai/ kontā.

Festivāla nolikums

Pieteikumi par piedalīšanos konkursā jāiesniedz līdz 2018. gada 8. oktobrim rakstiski uz e-pastu janinakula@inbox.lv

Plašāka informācija:
Biedrības " Jaunatnes kultūras un estētiskās audzināšanas asociācija" prezidente
Janīna Kūla
E-pasts: janinakula@inbox.lv
Mob. tālr. 29239750

Uzsākts projekts "Sakop Latviju - savas mājas" - jauniešu vides apziņas veicināšanai

No 2018. gada aprīļa līdz oktobra beigām biedrība "Sadarbības platforma" ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu īsteno projektu "Sakop Latviju - savas mājas", kas veltīts jauniešu vides apziņas veicināšanai.

Projektā paredzētas jauniešu apmācības "Sprīdīša vides skolā", praktiskajās nodarbībās jauniešiem tiks audzināta izpratne par videi draudzīgu rīcību un pašu iespējām dabas un vides saglabāšanā. Jaunieši izstrādās interaktīvu spēli par dabu, vidi un cilvēku tajā, kuru varēs spēlēt visu vecuma cilvēki arī pēc projekta beigām.

Projektā iesaistīsies jaunieši no Saldus vidusskolas, Rēzeknes 2.vidusskolas, Ezeres pamatskolas, Mazsalacas vidusskolas, kā arī citi jaunieši un interesenti.

Tikšanās "Latvija - zināmais un nezināmais mums apkārt"

Uzsākot projektu, līdz maija vidum visās projekta īstenošanas vietās - Mazsalacā, Rēzeknē, Saldū un Ezerē notiks tikšanās, kam dots nosaukums "Latvija - zināmais un nezināmais mums apkārt", aicinot tajās piedalīties jauniešus vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Neformālā gaisotnē jaunieši tiksies ar dabas un vides aktīvistiem, iepazīs viņu darba jomas un nozīmi, piemēram, izzinās bezatkritumu dzīvesveida būtību, klimata izmaiņu iemeslus un iespējas tos mazināt. Notiks viktorīnas par dabu, tās dažādiem elementiem un mazāk zināmiem faktiem dabas vidē. Dalībnieku vidū tiks izsludināts stāstu - patstāvīgo darbu konkurss par tēmu "Samazinām atkritumu daudzumu", kura ietvaros jauniešus aicinās veidot savus stāstus vai animācijas, video rullīšus par to kas ir atkritumi, kā tie rodas, cik daudz katrs radām, kā varam tos samazināt un citām tēmām.

Apmācības "Sprīdīša vides skola"

Jauniešu apmācību cikla "Sprīdīša vides skola" moto - "Nekur nav tik labi, kā mājās!" Jau Sprīdītis atzina, ka Laimes zeme beigās izrādās paša mājas, tāpēc to ir jāuztur tīru, jākopj, jāmīl. Tādēļ "Sprīdīša vides skolā" tiks apgūtas zināšanas, kā saprast dabu, vidi mums apkārt, kā uzvesties dabā, lai saglabātu to tīru. Mazsalacā, Rēzeknē, Saldū, Ezerē reizi mēnesī notiks apmācības, kurās jaunieši gūs zināšanas vides izglītības jomā un izpratni par videi draudzīgu rīcību. Plānotās nodarbību tēmas: "Daba. Vide. Ekoloģija", "Kas ir atkritumi?" un "Klimata pārmaiņas? Klimata pārmaiņas!". Notiks arī praktiskās nodarbības "Zinu un esmu atbildīgs" un "Kā radoši izmantot atkritumus?", kurās dalībnieki izpētīs esošos atkritumu pārstrādes veidus un izstrādās savas prezentācijas, priekšlikumus bezatkritumu dzīvesveidam - kā neizmest, bet salabot, atdot, iemainīt un pārvērst atkritumus, dodot tiem otro dzīvi. Ieinteresētajiem jauniešiem būs iespējas doties izzinošās ekskursijās: Saldū uz Brocēnu cementa rūpnīcu "CEMEX", Mazsalacā uz Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu, Rēzeknē uz Lubānas mitrāju un Ezerē uz Slīteres dabas rezervātu. Katrā norises vietā notiks arī noslēguma pasākums, kurš vienlaikus būs arī vides objekta - soliņa un atkritumu urnas atklāšanas svētki.

Praktiskās nodarbības "Sprīdītis savās mājās"

Visās projekta norises vietās notiks 3 dienu praktiskās nodarbības, kuru laikā jaunieši kopā ar grupas vadītāju apzinās apkārtnes tīrību, izstrādās jautājumus un atbildes virtuālajai spēlei, norisināsies vides sakopšanas talka. Dalībnieki izstrādās idejas, kā maksimāli saudzējot dabu un izmantojot otrreizējos materiālus, izveidot vides objektu - soliņu ar Sprīdīša tēlu un atkritumu urnu, kuru izgatavošanā arī piedalīsies un izvietos pašu sakoptā apkārtnes vietā. Nodarbībās tiks apkopoti arī stāstu - patstāvīgo darbu konkursa "Samazinām atkritumu daudzumu" rezultāti un izvēlēti labākie darbi.

Interaktīvā spēle par Latvijas dabas vērtībām

Praktisko nodarbību laikā jaunieši izstrādās jautājumus un atbildes, kā arī sagatavos vizuālos materiālus interaktīvajai spēlei, kurā iekļaus jautājumus par Latvijas dabu, vidi, ekoloģiju, atkritumu rašanās, šķirošanas, pārstrādes, samazināšanas iespējām, klimata pārmaiņām - iemesliem, nozīmi un iespējām tās mazināt. Spēli veidos pēc principa - ar spēļu kauliņu uz liela laukuma tiek izvēlēts jautājums, uz ekrāna parādās vairākas atbildes, tad spēles dalībniekiem jāizvēlas pareizā atbilde un jāpamato sava izvēle. Spēle tiks demonstrēta un nodota lietošanai arī citām Latvijas skolām.

Vasaras nometne Sabilē

Jūnija beigās 50 projekta dalībnieki no Mazsalacas, Rēzeknes, Saldus un Ezeres tiksies divu dienu nometnē Sabilē. Tajā piedalīsies jaunieši, kuri visaktīvāk iesaistās projekta pasākumos. Nometnes programmā paredzēta Sabiles iepazīšana orientēšanās spēlē, tikšanās ar Abavas ielejas attīstības centra pārstāvjiem un saruna par vides aktualitātēm un bezatkritumu dzīvesveida īstenošanas iespējām, kā arī pārgājiens uz brīvdabas mākslas parku "Pedvāle". Kopīgi tiks uzsākts darbs pie interaktīvās spēles izstrādes.

Papildu informācijai:
Lauma Celma, T. 29822258
E. celma.lauma@gmail.com
http://www.sadarbibasplatforma.lv/
https://www.facebook.com/sadarbibasplatforma/
https://www.draugiem.lv/sadarbibasplatforma/
https://twitter.com/sadarbibasplatf

Projekts “Kopā varam vairāk” - organizāciju sekmīgai darbībai

2018. gada pavasarī “Sadarbības platforma” Latvijas valsts budžeta finansētajā programmā “NVO fonds” uzsāk projektu, kam dots nosaukums “Kopā varam vairāk” (Nr.2018.LV/NVOF/DAP/MAC/011/21). Projekta īstenošana plānota līdz 2018. gada oktobra beigām.

Kā vēsta nosaukums, projekta galvenais mērķis ir veicināt biedrības "Sadarbības platforma" un tās dalīborganizāciju ilgtspējīgu, sekmīgu darbību, attīstot brīvprātīgā darba un labdarības akciju īstenošanu, sabiedrības iesaisti pilsoniski nozīmīgās aktivitātēs, līdzdalības un demokrātijas procesu veicināšanā Latvijā.

"Kopā varam vairāk" paredz daudzveidīgus pasākumus, kas papildinās iesaistīto organizāciju pieredzi un kapacitāti. Pasākumi notiks Rīgā, arī - Kurzemē, Latgalē un Zemgalē.

Svarīgākās projekta aktivitātes un to tēmas:

  • Finansējuma piesaistes iespējas darbības stiprināšanai;
  • NVO izaugsmes akadēmija;
  • Nododam zināšanas;
  • Līdzdalība rīcībpolitikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesos;
  • Diskusija par kopīgo un atšķirīgo brīvprātīgajā darbā un labdarības iniciatīvās;
  • Informācijas un publicitātes pasākumi.

    Piemēram, veicot biedru un brīvprātīgo apmācības, problēmu un risinājumu analīzi šajā jomā, tiks veicināta dažādu lokāli un globāli aktuālu jautājumu risināšana. Lai izvērtētu dažādus aspektus un gadījumus brīvprātīgā darba organizēšanā, notiks tikšanās brīvprātīgā darba plānotājiem un īstenotājiem.

    Tāpat tiks organizēti plaši pasākumi, informējot par nevalstisko organizāciju darbības dažādību, sabiedrības iesaistes un līdzdarbošanās iespējām, ieskaitot. Svarīgas būs arī aktivitātes, kas vērstas uz NVO savstarpējās koordinēšanās iespējām un starpnozaru NVO sadarbības veicināšanu.

    Projekta ietvaros no 6. līdz 8. aprīlim Ozolnieku novadā, Ānē jau notika pirmais pasākums - NVO izaugsmes akadēmija. Tajā piedalījās "Sadarbības platformas" dalīborganizāciju un ikdienas darbā iesaistīto sadarbības partneru, kopā 12 organizāciju 25 pārstāvji. NVO izaugsmes akadēmija bija intensīvs apmācību un praktisko nodarbību process. Pirmajā dienā dalībnieki mācījās veidot foto reportāžas un izzināja brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu. Otrajā dienā apguva komunikācijas prasmes sociālajos tīklos un medijos, publikāciju veidošanu sociālajos tīklos un medijos, kā arī attīstīja savu organizāciju efektīvas prezentēšanas iemaņas publikas priekšā. Trešā diena bija veltīta digitālajām prasmēm un rīkiem - klātesošie izzināja Google praktiskam darbam piedāvātās iespējas un filmēšanu Youtube vidē.

    NVO izaugsmes akadēmijas noslēgumā dalībnieki izstrādāja plānu brīvprātīgā darba jeb labdarības akcijām, kurās pielietos iegūtās prasmes un iemaņas.

    Pasākuma gaitā notika spraigas diskusijas par brīvprātīgā darba likumu. To rezultātā nolemts rīkot darba grupas sapulci 2018. gada14. maijā, Rīgā, NVO namā.

    Šī publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Sadarbības platforma".

    Papildu informācijai:
    Lauma Celma, T. 29822258
    E. celma.lauma@gmail.com
    http://www.sadarbibasplatforma.lv/
    https://www.facebook.com/sadarbibasplatforma/
    https://www.draugiem.lv/sadarbibasplatforma/
    https://twitter.com/sadarbibasplatf





    Latvijas kultūras vēstniekiem veltītā projektā tapuši 15 raidījumi un 2 brošūras

    Latvija var lepoties un lepojas ar radošiem un rosīgiem cilvēkiem. "Latvijas kultūras vēstnieki" ir neformāla kustība, kurā šobrīd iesaistījušies vairāk nekā 180 dalībnieki: dažādu vietējo kopienu kultūras līderi - ne tikai latvieši, bet arī mazākumtautību pārstāvji. Latvijas kultūras vēstnieki ir kultūras darbinieki, kultūras un mākslas izglītības iestāžu darbinieki, jauniešu kustību, nevalstisko organizāciju un māksliniecisko kolektīvu vadītāji no visas Latvijas. Tie nerimstoši veido sabiedrisko dzīvi un kultūras telpu, bet, galvenais, glabā un sargā kultūrvēsturisko mantojumu savā ciemā, pagastā, pilsētā, novadā, reģionā, ieauž krāsainus rakstus mūsdienu Latvijas kultūrvidē un nesavtīgi dalās ar savu pieredzi.

    Lai Latvijas valsts simtgades priekšvakarā cildinātu šos aktīvos Latvijas ļaudis un iepazīstinātu ar tiem plašāku sabiedrību, ar biedrības "Sadarbības platforma" iniciatīvu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu 2017. gada pavasarī tika uzsākts projekts "Latvija 100 dienās Latvijas kultūras vēstnieku acīm". Projekta gaitā radošā grupa tikās, fotografēja, filmēja un intervēja 30 Latvijas kultūras vēstniekus, balstoties uz šīm intervijām tika izdotas divas brošūras un izveidoti, kā arī demonstrēti 15 raidījumi.

    Latvijas valsts simtgadei veltītais 15 raidījumu cikls "Latvijas kultūras vēstnieki" televīzijas kanālā RIGATV24 bija skatāms no 2017. gada septembra līdz decembrim. Projekta radošā komanda, veidojot raidījumus, Latviju izbraukāja krustu šķērsu - viesojās Liepājā, Kārsavā, Vangažos, Taurupē, Goliševā, Salnavā, Aglonā, Sēlijā, Košragā, Mazsalacā, Indrā, Jaunlutriņos, Dagdā, Daugavpilī, Grobiņā, Druvā, Rundālē, Preiļos, Ramatā, Rēzeknē, Kandavā, Nīkrācē, Ezerē, Brocēnos, Saldū, Kolkā un, protams, Rīgā. Katrā raidījumā varēja iepazīties ar diviem aizrautīgiem kultūras vēstniekiem un diviem vēstnieku pieaicinātiem vietējiem, aktīviem cilvēkiem, kā arī dzirdēt viņu stāstus. Gan pilsētās, gan mazos ciemos kultūras vēstnieki aicināja apmeklēt dažādus kultūras pasākumus, iepazīstinot ar kultūras norisēm un telpu arī ārpus Rīgas.

    Pateicoties televīzijas kanāla RIGATV24 atsaucībai, 2018. gada pirmajā pusē - sestdienās plkst. 13.00, sākot ar 3. februāri raidījumus "Latvijas kultūras vēstnieki" demonstrēs atkārtoti. Raidījumus noskatīties iespējams arī interneta vietnē: http://play24.lv/birka/latvijas-kulturas-vestnieki .

    Arī abas klajā nākušās brošūras "Latvijas kultūras vēstnieki" ir īpaša un paliekoša dāvana mūsu valsts jubilejā, iezīmējot krāšņo kultūru daudzveidības ainu Latvijā un dažādu tautu pārstāvju ieguldījumu Latvijas nākotnē. Brošūrās apkopotas 20 kultūras vēstnieku un šo kultūras vēstnieku 20 izvēlētu personību pārdomas par sevi, savu devumu un pašreizējiem procesiem mūsu valstī. Pirmajā brošūrā lasītāji var iepazīties ar Latvijas kultūras vēstniekiem: Irinu Dukuli, Agitu Hauku, Daci Jurku, Natāliju Ketneri, Kristīni Kuņicku, Janīnu Kūlu, Ilānu Lisagoru, Jeļenu Matjakubovu, Elīna Pasečnaju, Viju Sjadro, savukārt otrajā brošūrā - ar Oksanu Andrejevu, Rainu Bogužu, Žannu Buiņicku, Valentīnu Kirsanovu, Montu Kvjatkovsku, Signi Pujāti, Ināru Rasimu, Maiju Rērihu, Ritu Rozentāli un Svetlanu Rudzīti. Interesenti brošūras var saņemt, sazinoties ar projekta vadītāju Laumu Celmu e-pastā celma.lauma@gmail.com .

    Projekts "Latvija 100 dienās Latvijas kultūras vēstnieku acīm" norisinājās Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros, lai iemūžinātu 21. gadsimta Latvijas ļaužu stāstus, vērtības, simbolus un jaunrades darbus un daudzinātu Latvijas cilvēku talantu, izcilību, uzņēmīgumu, sasniegumus un kultūras daudzveidību.

    Projekta radošā komanda cer, ka izdosies šo darbu turpināt, lai jau rudenī demonstrētu jaunus Latvijas kultūras vēstniekiem veltītus raidījumus un izdotu nākamās brošūrās. Latvijas kultūras vēstnieki ir ļaudis, kuru darbi un domas veido dzīvo Latvijas vēsturi un mantojumu nākamajām paaudzēm, un tos ir vērtīgi apkopot un saglabāt.

  •